ES-MINISTRU PREZIDENTS   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

08.02.2010.

Latvija ir demokrātiska valsts, kur ir parlamentāra valdīšanas forma. Tāpēc izpildvara sadalīta starp valsts galvu, kam ir simboliska nozīme un starp Ministru prezidentu, kas faktiski ir valdības galva un kopā ar kabinetu vada izpildvaru. Ministru prezidentam parlamentā jāizklāsta valdības darbības programma. Lai daudzpartiju valstīs ministru prezidenta priekšlikumi iegūtu parlamenta vairākuma atbalstu, viņam tie iepriekš jāsaskaņo ar frakciju vadītājiem, panākot kompromisu. Tātad Ministru prezidents Latvijā ir tas cilvēks, kura rokās atrodas visas valsts dzīve kopumā, viņam ir iespēja veikt grandiozas pārmaiņas, kas uzlabotu situāciju valstī. Viņam ir iespēja nedarīt tā īsti neko, kā arī iespēja rīkoties savtīgos nolūkos un meklēt visā sev labumu. Manuprāt Ministru prezidents spēj visu, ja vien viņam ir lieliskas oratora spējas, ja viņš ir ieguvis parlamenta uzticību un atbalstu. Līdz šim Latvijā novēroti gadījumi, kad Ministru prezidents vairāk savas darbības veic nepārdomāti. Bet vai viņš to varētu, ja parlaments to nebūtu atbalstījis? Es uzskatu, ka lielākoties Tautas partijas sastāvā lielākoties bijuši lieliski oratori nevis darītāji. Es, kā Ministru prezidente diez vai patiktu patreizējai saeimai, jo būtu diezgan prasīga. Sāktu ar deputātu disciplīnu darba laikā. Uzskatu, ka tur par uzvedību sēžu laikā būtu jārunā daudz vairāk, kā skolotāji skolās runā ar saviem audzēkņiem, kad cenšas ieskaidrot, ka ir jāmācās nevis stundu laikā „jāspaida” telefoni vai jāklausās mūzika uz austiņām . Darba ražīgums! Manuprāt sliktāks, kā jebkurās citās iestādēs Latvijā. Bet algas! Algas nevar ne salīdzināt ar tām kādas saņem valsts ierēdņi, kas patiešām strādā. Uzskatu, ka deputātiem nav jābūt vienkārši populārām personām, dziedātājiem, māksliniekiem… . Pie varas vēlētos redzēt un uzklausīt, dažādu attiecīgo jomu profesionāļus, jo arī es pati nevarētu būt tik gudra, lai teicami pārzinātu visas jomas. Un tie labākie padomdevēji un darītāji jau būtu tie no vidusslāņa, kas prot strādāt un godīgā ceļā sasniegt savus mērķus, viņi zinātu, kas traucē attīstīties iekšējai ekonomikai un prastu norādīt uz daudzajām pastāvošajām neskaidrībām likumu pantos. Ja Latvijā ir lieli un bagāti uzņēmēji, tad diez vai viņi to sasnieguši godīgā ceļā. Jo mazos, godīgos uzņēmumus Latvijas skarbie likumi, nodokļi, visa ekonomiskā situācija ir burtiski iznīcinājuši. Censtos izveidot, ko līdzīgu Merkantilisma politikai, kad tiek maksimāli samazināts imports valstī un viss iespējamais ražots uz vietas, no pašu resursiem un palielināts eksports. Līdzīgi kā to 17.gs. darīja Luijs XIV, kuram pateicoties Francija kļuva par vienu no ekonomiski spēcīgākajām valstīm visā Eiropā, līdzīgi kā bija „Ulmaņlaikos”, kad valsts bija pārtikusi, un eksportēja daudz ko, it sevišķi piena produktus eksportēja uz ārzemēm, tapa daudz tehniskie izgudrojumi, kas tika realizēti tepat Latvijā. Kāpēc gan mēs tagad tā nevarētu, valsts, spētu pati saražot nepieciešamos resursus. Pārtikas produkti būtu dabiskāki, valsts saņemtu nodokļus, cilvēkiem būtu darbs, samērīgas darba algas. Protams tagad būtu grūtāk, jo jāievēro daudzas ES normas, bet latvieši ir pietiekoši gudri un spējīgi, lai to paveiktu. Joma uz kuras rēķina naudu netaupītu ir izglītība. Budžeta vietu skaitu augstskolās palielinātu, un ar laiku vajadzētu pāriet uz bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir daudzās citās Eiropas valstīs. Ja nekas netiks mainīts, tad vairs tikai retais paliks studēt Latvijā, jo situācija pašreiz rāda, ka ekonomiski izdevīgāk ir doties studēt uz ārzemēm. Tas nozīmē, ka nākotnē Latvijā trūkts izglītotu cilvēku, un kā tad bez viņiem Latvijā varēs attīstīties jebkura nozare? Protams pastāv jau cerība ka ieguvusi zināšanas jaunā paaudze atgriezīsies. Bet tad valstij ir jāparāda, tas , ka viņi tai ir vajadzīgi un jāatbalsta . Protams ir vēl daudz jomas ko varētu apskatīt un analizēt, ja nemaldos, tad vēl deviņdesmit astoņas. Ne velti man kā ministru prezidentam jāieceļ simts cilvēki, kam uzticētu katru jomu pārvaldīt. Šis ir ļoti atbildīgs uzdevums un, ja to neizpildu pareizi, tad nākas pašai par visu uzņemties atbildību. Man ir vajadzīga uzticama komanda, kurai es būtu autoritāte. Ar darbiem gribētu iegūt visas tautas uzticību, un tad mēs visi varētu sadarboties un atrisināt jebkuru problēmu.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1920 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1920 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ