ES - MINISTRU PREZIDENTS

Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

24.01.2010.

Būt par ministru prezidentu ir ļoti atbildīgs darbs. Būt trešajam svarīgākajam cilvēkam valstī, protams, ir arī milzīgs gods, taču, lai iegūtu arī iedzīvotāju atbalstu, ir daudz jāstrādā un jāpieņem smagi lēmumi. Pašlaik būt ministru prezidentam ir ļoti grūti, jo situācija, kurā nonākusi Latvijas valsts un tās ekonomika, ir ļoti sarežģīta.
Ja man būtu iespēja būt par ministru prezidentu, es noteikti nepieļautu šādu masveidīgu nodokļu augšanu, kā arī jaunu nodokļu ieviešanu. Es noteikti neceltu iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% uz 26% un pašnodarbinātajiem nodokļa likmi no 15% uz 26%, kā arī nesamazinātu nodokļu atvieglinājumus ģimenēm ar bērniem un maznodrošinātajiem. Tā vietā noteikti atļautu celt akcīzes nodokli vīnam un raudzētajiem dzērieniem no 40 latiem uz 45 latiem jeb aptuveni par 12,5%, bet raudzēto dzērienu starpproduktiem no 42 latiem uz 45 latiem (akcīzes nodoklis vermutiem var pieaugt par 7,14%), un būtu jāmaksā 48 latus par 10000 cigaretēm (lētāko cigarešu cena kāptu vidēji par 12%) (2,5), lai gan apzinos, ka šādi var palielināties arī kontrabanda. Uzskatu, ka nodokļi nav jāpalielina, jo tas palīdzētu uzņēmumiem un ekonomikai kopumā. Domāju, ka uzņēmumi uz nodokļu rēķina ietaupītās summas varētu izlietot darba ražīguma paaugstināšanai un ražošanai un ražošanas attīstībai. Lai gan nodokļu nepalielināšana paaugstinātu budžeta deficītu tuvākajā laikā, taču lielāka darba ražīguma rezultātā ilgākā laika periodā papildu ieņēmumi no nodokļiem būtu lielāki. Ir jārunā ar arodbiedrībām un jāmēģina rast saprātīgs risinājums.
Es noteikti nebūtu pieņēmusi likumu par strādājošo pensionāru algas un pensijas samazināšanu algai 70% un pensijai 10% apmērā. Domāju, ka tas bija nepārdomāts lēmums, jo visi strādājošie pensionāri nav liekami vienā svaru kausā. Ir amati, kuros nevar stāties tikko universitāti pabeiguši studenti bez jebkādām vai arī ar ļoti minimālām iemaņām savā specialitātē. Ir amati, kuros vajag ilgstošu pieredzi, lai spētu aizvietot aizgājušos pensionārus. Doktorantūrā lielākā daļa darbinieku ir tieši cilvēki pensijas gados vai pēc dažiem gadiem tādi būs. Savukārt jaunie ir strādāt griboši, bet nav pietiekami spējīgi, lai pabeigtu savu disertācijas darbu un šo grādu iegūtu. (4) Taču tagad, pēc Satversmes tiesas sprieduma par labu pensionāriem pensiju samazināšanas lietā, valdībai jāizdomā risinājums, kā lai rod aptuveni 100 miljonu latu lielus līdzekļus, lai atmaksātu līdz šim ieturētās pensionāru pensijas. Šo situāciju saasina arī fakts, ka nelegāli ieturētās pensijas jāatmaksā ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.martam. Finanšu ministra teiktais liek domāt, ka Saeimas akceptētais Dombrovska valdības lēmums ar 2009.gada 1.jūliju samazināt pensijas bija apzināta mazākā ļaunuma izvēle lielāka bieda priekšā. Tas arī norāda, ka valdība, visticamāk, apzinājās šā lēmuma iespējamo nelikumību un rēķinājās ar sekām, ka agri vai vēlu ieturētās pensijas nāksies atmaksāt. (3) Tātad šis lēmums bija sasteigts un ne līdz galam pārdomāts.
Uzskatu, ka viens no izglītības reformas plāniem, kas paredz visas līdzšinējās augstākās izglītības iestādes apvienot vienā ar vairākām filiālēm, ir slikts priekšlikums un pat nav izskatāms turpmākiem lasījumiem. Pamatojums pavisam vienkāršs: Latvijas Universitāte viena pati nevar pārzināt mākslas un mūzikas programmas tik labi kā izglītības iestādes, kuras šajā jomā ir specializējušās. Arī 6 miljoni, kas atņemti izglītībai, manuprāt, nav pareizais risinājums 2010. gada budžeta deficīta samazināšanas plānā. Ja mums nebūs gudru, izglītotu darbinieku, mēs nespēsim un nebūsim konkurēt spējīgi ar citām valstīm. Šie 6 miljoni ir arī to studentu nauda, kuri nākamgad nevarēs iegūt augstāko izglītību, un to skolēnu nauda, kuri nākamgad pabeigs vidusskolas.
Pašlaik zinātnes finansējums ir nepietiekams gan procentos no IKP, gan absolūtos skaitļos, it sevišķi, ņemot vērā Latvijas relatīvi zemo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc patīkams ir indikatoros fiksētie skaitļi - pētniecībai valsts budžeta dotācija 1% no IKP. Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā par 2001.gadu teikts: ”Lai Latvija integrētos kopīgajā zinātnes telpā, ir svarīgi palielināt IKP izdevumus zinātnei un attīstībai,” – tātad vadlīnijās noteiktais uzdevums būtu solis pareizā virzienā. Valsts pētījumu programmu uzsākšana ir ārkārtīgi svarīga gan no “iekšējā” aspekta, jo tas saistīts ar prioritāšu realizāciju, valsts zinātnisko centru darbības uzsākšanu, gan no “ārējā”, kas raksturo pētījumu programmu starptautisko atvērtību, kura ir jānodrošina, iekļaujoties vienotā Eiropas zinātnes telpā. Latvijai jārada infrastruktūra, kura atbilst šīs kopējās telpas prasībām. (1)

Izmantotās literatūras avotu saraksts

1. Jansons, Juris. Zinātnes attīstība Latvijā līdz 2010. gadam - problēmas, uzdevumi, risinājumi. [Skatīts 01.12.2009.] Pieejams: http://www.politika.lv/temas/izglitiba_un_nodarbinatiba/6292/
2. Ostrovskis, Toms. Valdība un Saeima apzināti pieņēma nelikumīgo lēmumu samazināt pensijas [Skatīts 08.01.2010.] Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/299278-valdiba_un_saeima_apzinati_pienema_nelikumigo_lemumu_samazinat_pensijas
3. Stankēviča, Zane. Studenti nenogurst cīnīties. Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 279 (5569),
2009, 2. decembris, 5.lpp. ISSN 1407-3463

Nepublicētie materiāli

4. Saruna ar Alfrēdu Stiru (22.11.2009.)

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1846 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1846 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ