ES - MINISTRU PREZIDENTE? JŪS LAIKAM JOKOJAT.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

10.01.2010.

Šorīt pamodos aukstos sviedros. Nevarētu teikt, ka naktī mani būtu piemeklējis kāds miermīlīgs sapnītis. Miermīlīgs sapnītis būtu pēdējais, kā to varētu nosaukt. Es sapņoju, ka esmu Latvijas ministru prezidente 21.gs. krīzes apstākļos. Pirms es par to kļuvu, man bija tik daudz sapņu, tik daudz gudrību, ko un kā visu var darīt. Es zināju, ko darīšu, ja vien kļūšu. Bet tad es kļuvu. Pavadīju vairākus mēnešus, cenšoties piepildīt savas apņemšanās, būt, cik vien godīga, patiesa un darbīga spēju. Bet bija tik daudz pretinieku. Jo vairāk es centos, jo vairāk radās šķēršļu. Bet man patika mana alga... Man bija vai nu jāpamet savs godīgums, vai arī savs amats. Tad man viss apnika, es pateicu garu un skandalozu runu, lai latvju tautai būtu jautrāk, bet arī lai varētu aizdomāties. Teicu, ka gribu, lai skolās pārtrauc mācīt evolūciju, slimnīcās izdarīt abortus un reklāmās slavēt alkoholu, seksu un visatļautību. Tad es aizgāju. Nogurusi un izmocīta iegādājos mazu namiņu dziļos Latvijas laukos, kur mitinājos kopā ar savu ģimeni, kaķi un suni līdz mūža galam, bet atlikušo ministres laikos gūto peļņu atdevu kādai bērnu slimnīcai. Stāstos, ko dzirdēja mani mazbērni nereti bija ietvertas pamācības, ka daži cilvēki nav domāti būt valsts vadītāji, jo ne visiem tas ir pa spēkam. Par daudzām lietām ir vieglāk runāt, nekā tās realizēt praksē.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1775 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1775 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ