ES - MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

09.01.2010.

Vienīgais, kas ir dzirdams pēdējā laika, ir nodokļu palielinājums un darba vietu samazinājums. Un lielākai daļai no mums nav ne jausmas, kā izdzīvot šajos laikos. Ministru prezidentam jābūt ļoti patstāvīgam, izlēmīgam, ar spēju riskēt un ar perspektīvu domāšanu, spējīgam strādāt komandā un to saliedēt ap sevi. Nākotnē gribētos redzēt Latviju kā valsti ar stabiliem ienākumiem, lieliskām darba vietām, labi izglītotiem darbiniekiem visās nozarēs. Ar viena ministra gribu vien ir par maz, veiksmei vajadzīgi zinoši ministri visās nozarēs, kas domā par valsti. Bet to pašlaik nav daudz. Ministru prezidentam vajadzētu lūgt valsts prezidentam atbalstu izvirzīt Saeimā likumprojektu, ka Ministru prezidents patstāvīgi izlemj ministru izvēli un uzņemas atbildību par to, ka nozari vada speciālists ar atbilstošu izglītību un pieredzi. Tas būtu ministra prezidenta lēmums, risks un atbildība. Mistu prezidentam vajadzētu samazināt lielos nodokļus un izlīdzināt algas, lai nav tā, ka visu saņem augstāk stāvošās personas, jo visi mēs esam līdzvērtīgi – cilvēki. Ministra prezidenta komandai jābūt pilnā sastāvā, jāvienojas, kā tuvākā gada laikā apturēt izglītotu speciālistu aizbraukšanu no valsts, radot iespēju viņu prasmes pielietot mūsu valsts labā. Jātic, ka liela daļa no tiem neprasīs Parex baņķieru algas, bet par pietiekamu samaksu būs priecīgi sevi īstenot tepat. Kā otru galveno virzienu vajadzētu naudas ieguldīšanu izglītībā un medicīnā. Gudri un veseli cilvēki ir mūsu bagātība. Lielu nozīmi jāpiešķir tam, lai atdzimtu lauki, lai turpinātos pēdējos gados labi iesāktā pilsētnieku atgriešanās pie zemes. Mēs varam sevi pabarot un apģērbt arī ar tepat Latvijā izaudzēto. Lai imports paliet tikai tām precēm, ko mēs nevaram saražot. Ja laukos būs ceļi, skolas un tautas nami, ambulances, cilvēki nebēgs prom. Jāmaina attieksme, ka viss notiek tikai Rīgā. Latvija ir tik maza, ka tai vispār provinču nevar būt. Ja katrs iedzīvotājs redzēs, ka mēs vēlamies būtiski mainīt ikdienu, tad noticēs Valdība nedrīkst dzīvot pati par sevi, tai jāsaprot visas sabiedrības vēlmes. Tikai kopā mums izdosies panākt valsts atdzimšanu. Tāpēc nedrīkstam paļauties, ka viss pats no sevis nokārtosies. Es nedomāju, ka es spētu uzņemties tādu atbildību, es sajuktu prātā jau otrajā dienā no spriedzes. Kā arī es esmu pārāk jauna un bez īpaši lielas dzīves pieredzes šajā jomā. Bet es ceru, ka ar laiku Latvija būs atkal tikpat zaļa, dzīva un skaista kā agrāk. Un nebūs tik daudz raižu par krīzēm un lielajiem nodokļiem.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1770 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1770 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ