AR MANI BEZ (DIŽ)ĶIBELĒM.

Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

05.01.2010.

Ja es būtu Ministru prezidente, tad katrā mājā, katrā dzīvoklītī būtu vismaz viens kukulītis maizes un sildītu radiatori. Vairākām latviešu ģimenēm Aspazijas dzejoļa rindas:
"Ak, neprasi nav maizītes
Skat, skat, kur laukā zvaigznītes"
ir pārvērtušās realitātē.
Ministru prezidenta darbs ir ļoti svarīgs, uz to ir daudz jākoncentrējas, tiesa arīdzan tas ir labi atalgots. Pamēģiniet tik iedomāties, kā tas ir: Katru dienu atbildēt uz nesakarīgiem, nesaprotamiem žurnālistu jautājumiem, skraidīt no vienas konferences uz citu, paspēt atbildēt uz telefona zvaniem, izstrādāt darba plānus un vēl atlicināt laiku sev un ģimenei.
Ja es būtu Ministru prezidente, man jau arī nebūtu dižās iespējas uzreiz visu krasi mainīt. Tas ir laikietilpīgs process, tāpēc viss nenotiek tāpat vien un uzreiz.
Par cik vairākas latviešu ģimenes dzīvo no iztikas minimuma, es izdodu pavēli katram deputātam un ministram trīs mēnešus izdzīvot ar iztikas minimuma līdzekļiem. Šo naudu, ko ieekonomēsim, ziedosim Bērnu klīniskajai slimnīcai.
Un šādi, ar mazmazītiņiem solīšiem mēs pietuvosimies tai lielajai dienai, kad atkal varēsim justies brīvi un nepiespiesti.
Es zinu, ka katra deputāta sirdī ir kaut viens un maziņš stariņš, kas liks aizdomāties par to, ko nevar nopirkt. Par cerību, mīlestību un līdzjūtību.
Es, kā Ministru prezidente apsolu 2010.gadā piespiest visus deputātus un ministrus strādāt godprātīgi un no sirds. Neizmantot amatu tikai savā labā. Padomāt par to, kā dzīvo trūcīgajās ģimenēs.

Liene Griķīte.

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W1748 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W1748 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ