Atveras manas durvis, un es ieraugu neticami skaistu skatu. Visapkārt ir zeltaini raibos toņos tērpušies koki un acīs iemirdzas zelta saule. Mans mērķis bija nonākt uz zemes, kuru sauc par Latviju, bet man liekas, ka īstais šīs zemes nosaukums ir Zelta zeme.
Šī būtne izskatās kā mazs rēgs, kurš atbraucis no Vientuļās zemes, bet viņu nekad neieraudzīs. Mazā būtne ir atbraukusi uz šo zemi un grib noskaidrot, kāda ir šī zeme, kādi cilvēki un kā cilvēki izturas pret Zelta zemi. Būtnei bija mērķis nonākt uz zemes un redzēt, kā šeit dzīvo, kādi šeit transporti. Kādu dienu būtne kā plīvurs lidinājās pa gaisu un vēroja cilvēkus. Cilvēki uz šoseju bija izmetuši atkritumus, un spociņam tas nepatika. Mazais rēgs sēdēja uz soliņa viņš bija bēdīgs, un kādā momentā pašaujas garām kāda kaste, kura viņu aizlidināja pa gaisu. Viņu aizpūta uz kādu jokainu vietu, kurai bija tūkstotis stiebru un mirdzēja Zelta saule, un šis skats viņu nomierināja. Mazais gribēja cilvēkiem parādīt, kā jāizturas pret Zelta zemi, lai tā patiešām mirdzētu arī turpmāk. Viņš nolēma sasaukt ļaudis, lai tie savāktu visus gružus, jo tikai tad visi būtu draudzīgi, bet spociņš mazliet baidījās parādīties cilvēkiem, jo viņš taču ir rēgs! Bet ļaudis vienalga saprata un sāka tīrīt Latvijas dabu gan domās, gan ar darbiem.
Latviju mazais bija pārveidojis par īstu un skaistu Zelta zemi. Tagad cilvēki labi un kārtīgi dzīvo, un tūristi brauc uz Latviju. Tūristiem tas patīk, un Latvija pateicas spociņam par palīdzību. Spociņš laimīgi var doties uz savu zemi izpildījis šo uzdevumu.
|