Es dzīvoju Latvijā. Tu dzīvo Latvijā. Mēs visi dzīvojam Latvijā. Sarkanbalsarkanā valstī kur dzīvo tik drosmīga tauta, latvieši. Kas ir latvieši? ,,Latvieši ir drosmīga tauta kas viemēr pastāvēs par Latviju. Viņi viemēr cīnīsies par savu valsti un vietu virs zemes. Viņi cīnīsies par to lai sarkanbaltsarkanais karogs viemēr būtu pacelts. Latvieši viemēr iet ar paceltu galvu un ar lepnumu un roku uz sirds dziedās:
Dievas svētī Latviju,
Mūs dārgo tēviju
Svēti jel Latviju
Ak, svēti jēt to.
Kas īsti ir Latvija? Tā ir mana dzimtene kurā es uzaugu, mana tēvzeme kurā izvienas ir pielicis savu roku:
Mana tēvzeme, mana dzimtene,
Kur katrs ir pielicis savu roku, savu darbu,
Atdevis savu srdi, lai tevzeme būtu labāka
Mana mīļā Latvija esi tik tu,
Mana dārgā tēvzeme.
Es Latvijā esmu maza daļiņa no lielāls mozaīkas, kas veido Latviju, katra jauna radībiņa kas piedzimst ir daļa no šis mozaīkas. Mēs visi šo mozaīku ar katru dienu padaram skastāku arī es. Mozaīka ko veidojam mēs, veido Latvijas kontūru, ko mēs piepildam. Ko mēs godinam, ko mēs cienam.
Manas īstās mājas ir Latvijā un tā arī paliks!!! Latvijā dzīvot ir labi, jo nekur citur vasarās nav tik zaļš, kā Latvijā. Rudenī nekur nav tik krāsainas lapas, ziemā tik balts, pūkains sniegs un pavasarī nekur neplaukst tik skaisti ziedi, kā Latvijā.
Latvija,
Mans viskrāšņākais zieds
un rudens lapa.
Tu ziemā guli saldu miegu,
Pavasarī pamosties,
Vasarā uzziedi, kā krāšņs vasaras zieds...
Latvijai ir sena vēsture, pagātne, kā ikviens no mums arī man. Latvijas vēsture ir pamats zem mūsu kājām ko mūsu vecāki, vecvecāki ir veidojuši, bet mēs turpinam. Katrs labs darbs ko mēs padaram pēc kāda laika tā ir vēsture, ko pēc pārdesmit gadiem atcerēsimies ar lepnumu un un savu padarīto un jaunā paaudze par to lasīs un viņi jutīsies lepni par savu dzimtens bagāto vēsturi, jo mēs esam lepni par Latvijas pamatiem ko mēs saucam par vēsturi un tā ir jau tagad bagāta un ar katru dienu t;a paliek bagātāka un bagātāka:
Zaļa, zaļa bērzu birze,
No zaļuma nelapoja;
Lepna, lepna tautu meitu,
No lepnuma nerunaja.
Vaj bij lepna, vaj bagata,
Vaj tīšam nerunaja?
Nebij lepna, ne bagata,
Tik tīšam nerunaja.
Katru rītu atverot aizskarus, mēs ieraugam kaut ko kas ir Latvijā un katru rītu pieceļoties mums ir jābūt lepniem par mūsu seņciem kas ir cīnijusies par Latviju, lai viņa ir brīva un neatkarīga, lai mēs ar paceltu galvu varētu teikst: ,,Es dzīvijā un esmu par to lepna un gandarīta, kad mēs katros svētkos varētu uzvilkt mastā mūsu sarkanbaltsarkano karogu:
Mūsu karogs lai beidzot tik tiešām
uz laikiem mūžīgajiem laikiem
mastā uzvikts būtu.
Es esmu lepna, ka piedzimu Latvijā un arī augu brīvā neatkarīgā vidē! Katrs no mums var būt lepns patr to, ka var nest Latvijas vārdu un karogu. Latvijā dzīvo cīnītāju tautas, kas cīnīsies par Latvijas salvu. Mēs latvieši cīnīsimies par Latvijasa slavu. Mēs cīnīsimies lai mūsu karogs kādās olimpiskajās spēles varētu paradīties. Katrs Latvietis kas ir piedalījies katrās spēlēs atdos savu sirdi un dvēseli lai Latvijas vārds izskanētu un lai atskanētu mūsu Latvijas himna ,,Dievs svētī Latviju’’!!
Tik nespēks slēpjas, spēks arvien ir atklāts.
Katrs kārtīgs latvieties fanos par hokeju arī dažreiz es un mūsu Latvijas hokeju kiomandas ktrās sacensībās no visas sirds cīinīsies lai paceltos sarkanbaltsarkanais karogs un turot roku uz sirds būtu lepns, ka atskaņo ,,Dievs svētī Latviju’’.
|
