Es Latvijā… Tikai divi vārdi, bet tie slēpj sevī dzīļu jēgu. Latvija ir valsts, kurā es dzīvoju jau piecpadsmit gadus un kurā visu laiku risinās svarīgi notikumi gan politiskā jomā, gan ekonomiskā jomā. Man šķiet, ka Latvija dalās uz pusēm – Latvija ar savu skaistumu, brīnišķīgo dabu ar smaržām, ar cilvēku smaidiem un Latvija, kura rāda politisko „seju” ar vienaldzību pret iedzīvotājiem, politisko egoismu.
Pirmā Latvija man ir visskaistākā. Nevaru iedomāties savu dzīvi bez jūras, kas maigi skūpsta dzeltenas smiltis, bez skuju smaržas, kura apvij tevi, kad tu pastaigājies pa mežu. Jau bērnība, ieelpojot svaigu gaisu, redzot zilas debesis, krāsainas puķes, sirdī radās neparasta, gaiša sajūta. Latvijā ir viegli atrast draugus, var jautri pavadīt laiku. Es sapratu, ka mīlu vietu, kur esmu dzimusi.
Bet viss šajā pasaulē nevar būt ideāli. Diemžēl „politiskā” Latvija ir valsts, ar kuru nevar lepoties. Politiķi negrib neko mainīt, viņi tikai runā par ekonomisko krīzi, slīktiem dzīvas apstākļiem, par grūtu periodu valsts dzīvē. Iedzīvotāju viedokļus valsts neuzklausa. Bet ļoti gribētos būt optimistei un cerēt, ka nākotnē situācija uzlabosies.
Latvijā dzīvo cilvēki, kuri mīl savu valsti tik stipri, ka gatavi atdot dzīvības par to. Mana mīlestība nav tik stipra, bet, man liekas, ka bez Latvijas es nevarētu dzīvot. Šeit ir sastopami mani pirmie draugi, iepazīta pirmā mīlestība, kas padarījusi manu dzīvu krāsaināku un spožāku.
|