Latviju es sāku iepazīt 1990.gada 09.jūnijā. Tas ir datums, kad es nācu pasaulē Dobeles slimnīcā. Dobele atrodas Zemgales novadā, bet savu bērnību un dzīves 17 gadus dzīvoju Tērvetē, kura atrodas 13km attālumā no Dobeles. Es Jums stāstīšu par Latvijas daļiņu Tērveti un par manu ģimeni kurā es sāku iepazīt Latviju.
Ģimenē esmu jaunākais bērns- pastarīte. Man ir 2 māsas un 1 brālis. Esmu uzaugusi klausoties viņu stāstos, vecāku stāstos un arī vecvecāku stāstos par Latviju. Vecvecāki, vecāki un citi radinieki ir piedzīvojuši karus, izsūtīšanu un stāvēšanu rindās pēc desām.Ma ir paveicies un no viņiem esmu dzirdējusi daudz stāstus par to kā bija agrāk un es ar prieku klausos ikkatrā stāsta, jo mani piesaista vēsture par Latviju. Es Latvijas vēsturi izzinu no stāstiem grāmatām un skolā.
Tērvetes pilskalns, Viestarts, Tērvetes pils un Nameisis, tas viss saistās ar Latvijas vēsturi un atrodas vietā, kur pavadīju savu bērnību. Es zinu, ka mēs nevaram izzināt visu Latvijas vēsturi, bet domāju, ka vajag censties uzzināt par tās vietas vēsturi, kurā dzīvojam un es tā esmu darījusi. Tērvete pilskalna, kuru šobrīd saucam Cukurkalns, katru gadu notiek Bruņinieku cīņas, loka šaušana un dažādi cita veida pasākumi, kuros tie attēlota pagātne, laiks kā dzīvoja un ar ko nodarbojās mūsu senči. Uzskatu, ka tie ir ne tikai interesanti, bet arī pamācoši pasākumi un es atbalstu tos.
Šobrīd dzīvoju Gauja, tas ir netālu no Siguldas. Tagad cenšos iepazīt un uzzināt Siguldas vēsturi, bet laiks ļoti steidzās un diemžēl nepietiek ar 24 stundām diennaktī. Tagad apjaušu cik skaista ir bērnība. Laiks, kad vari skraidīt, meklēt un neuztraukties par ikdienas lietām. Pieaugot esmu sapratusi , ka Latvija ir kā saliekamā spēle puzle un mans puzles gabaliņš ir Tērvete. Vieta, kuru esmu iepazinusi, kur gribās atgriezties.
Mēs visi pieaugam un veidojam Latvijas vēsturi, jo vakardiena arī jau ir vēsture. Es Latvijā dzīvoju 18 gadus un mēs viena otrai esam daudz ko devušas un piedzīvojušas. Mums ir pagātne, tagadne un neviens nezina cik ilga, bet būs arī nākotne.
„..laiks ir kaut kas tāds, kas mums pašiem nepieder. Mums nav varas pār mūsu laiku. Laiks ir no cilvēka neatkarīga žēlastības iespēja, kas atkal un atkal tiek uzdāvināta. Laiks ir vērtība, kas pieder vienīgi Dievam.”
(Juris Rubenis.)
|
