Kad palūkojos kartē un redzu Latviju kā mazu laukumiņu lielajā pasaules valstu saimē,domāju vai Latviju ar tās platību 64 616km2 un 2,4 miljoniem iedzīvotāju var saukt par mazu?Eiropas valstu vidū Latvija nebūt nav mazāka.Latvija ir mazliet lielāka part Igauniju,Šveici,Dāniju un vēl dažām citām valstīm.Mūsu valsts ir Latvijas Republika.Katrai valstij ir savi simboli ar ko tā atšķiras no citām valstīm:himna,karogs, ģērbonis.Latvijai tas ir ''Dievs svētī Latviju!'',sarkanbaltsarkanais karogs un ģērbonis ar vairoga formu,augšdaļā uzlecošas saules veidolu un trim zvaigznēm,ozola lapas,Latvijas karoga krāsās apvīta lente un sarkans lauva,sudraba grifs.
Latvija ir viena no Baltijas valstīm.Tajā dzīvoju es. Es lepojos un esmu laimīga,ka dzīvoju šeit.Manuprāt,es droši varu teikt,ka tā ir mana Latvija,jo nedomāju pārcelties dzīvot citur. Šī zeme ir mana dzimtene,mana dzīve,mans lepnums un man ir sava vieta tajā.
Esmu sajūsmā par to,ka Latvijai šogad ir 90 gadu jubileja.Vēl desmit gadi,un mēs visi varēsim gavilēt par šo milzīgo 100 gadu jubileju. Domāju,ka to svinēs ar lielām ovācījām.Bet līdz tam vēl desmit gadi. Tāpēc jādomā,ko Latvijas labā varam izdarīt tagad par godu 90 gadu jubilejai. Ne tikai svētku dēļ vajag darīt valstij labu,bet arī sevis dēļ,Tu šeit dzīvo,izmanto šo zemi,latviešu valodu un visu,ko tā spēj dot.Ieguldi savus spēkus un velti kaut ko Latvijai!
J.Jaunsudrabiņš rosina:''Latvi,lai kurā zemes daļā Tu nonāktu-piemini Latviju!'',''Gada laikiem nākot un ejot,-piemini Latviju!''Es,dzīvojot Latvijā,to godinu un,arī aizbraucot uz ārzemēm,pieminu Latviju kā burvīgu,mīļu un kārtīgu valsti.Jo ilgāk es dzīvoju šeit,jo vairāk es mīlu šo zemi.Arī Latvijas 90 gadu jubileju,es sagaidu ar lielu cieņu un prieku.
Dzīvoju Latvijā un par to nekaunos. Jūtos laimīga,jo dzīvoju jau tajā laika periodā,kad Latvija ir brīva valsts.Skumji par tiem,kas šeit vairs nedzīvo.Lepojos ar tiem,kas palīdzēja Latvijai iegūt neatkarību.Iesaku tiem,kas tagad piedzimuši,un tiem,kas jau kādus gadus šeit dzīvo,protams,latviešiem,lai viņi pacenšas Latviju godāt,cienīt un prast novērtēt iespēju šiet dzīvot.Tiem,kas nav mūstautieši,kas vēlas patiešām no sirds šeit dzīvot,iesaku padomāt par to,kā viņi var izpaust šīs vēlmes. Lai neaiztiek Latvijas godu un prot novērtēt mūsu ieguldītos pūliņus.Es ceru,ka tie novērtē,ciena un nenoniecina mūsu valstu,tautu.Uzskata to par savējo dzimteni,ievēro valsts izdotos likumus.
''Dzīvo,kur dzīvodams,bet nesaki nekad-te es esmu mājās,te esmu atradis jaunu dzimteni.Jo zini:dzimtene ir tikai viena,-kur esi dzimis,kur dzimuši un mūžu nodzīvojuši tavi vecāki,tavi senči,paaudžu paaudzes,''tā ir teicis J.Jaunsudrabiņš.Es tam piekrītu,jo dzimtene,tiešām,ir tikai tā,kur esi dizmis,taču Tu vari uzskatīt savādāk,bet Tu zini,ka tā Tev nav īstā.Gluži kā māte un pamāte,jo pamāte nav tava īstā māte.Tāpat var raksturot dzimteni.
Es dzīvoju Latvijā un ar to lepojos,piekrītu J.Jaunsudrabiņa vārdiem:''Piemini Latviju,kur visa Tev bija gana,pat šķietami trūkumā dzīvojot.''ir tikai viena Latvija,un citas nav nekur,tā nāk no senču zemes dzīlēm un debesīm,kas kopā tur.''Ar šiem vārdiem sasveicinies,ar tiem atvadies,tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā!''
''Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī.Turi to kā lielāko dārgumu,ko nedrīkst pazaudēt.Jo,zaudējis Latviju,Tu zudīsi pats.''Es tiešām turu Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī un turu to kā lielāko brīnumu,dārgumu,ko nedrīkst pazaudēt.
Es pieminu Latviju ik brīdi,labās un ļaunās dienās,bet,jo sevišķi,kad man labi klājas.Zinu,ka mums mūsu visu Māte-Latvija ilgojas pēc katra no mums.
Latvija man ir viss.Tā piepilda manu dvēseli ar jaukiem stāstiem,ziņām,krāsām un stāstiem.Es uzskatu Latviju par labāko,jo te,manuprāt,ir vissvaigākais gaiss un arī ēdiens ir dabīgāks.''Tāpēc nepazaudē Tu Latviju,jo zaudējis to,Tu zudīsi pats.''Priecīgus svētkus Tev,mīļā Lativja! |
