ES, LATVIJAS JAUNIETIS |
| Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem
|
|
|
25.11.2008. |
Es varu justies kā īsta latviete, jo tāda esmu. Man ir prieks, ka dzīvoju Latvijā, jo man ir ar ko lepoties. Latvju tauta ir īpaša, jo tāda visā paaulē ir tikai viena, un mums tā ir jāsargā tāpat kā sava valoda. To, ka esmu latviete, es lepojos, un mana vieta ir šeit tēvzemē. Ja, es aizbrauktu uz kādu citu valsti, es vairs nejustos kā es pati, jo citā valstī ir cita kultūra, citas tradīcijas, kā arī citi cilvēki, kuri neprot mūsu valodu.
Es domāju, ka katram latvietim ir pienākums sargāt savu valodu un kopt valsti. Tāpat ir arī pienākums zināt valsts vēsturi un sasniegumus gan mākslā, gan dzejā un sportā.
Mūsdienu jaunieši vairs nav tik ieinteresēti par visu notiekošo, jo tagad galvenais ir ballītes, un vienīgā vieta, kur var ko uzzināt ir- skola.
Iesaku būt lepniem un nest Latvijas vārdu pasaulē, jo kas gan cits to darīs, ja ne mēs. |
Publikas vērtējums:  
Atpakaļ
|
