Ko mēs saprotam ar vārdu „Latvija” ? Dzimteni? Tēvzemi? Un, ja dzimtene man neko neizsaka, ja tēva man nav ? Tad...
Ir taču labi apzināties, ka Latvija ir kā tavas mājas, kur sasildīties, kad esi nosalis, meklējot laimi, plašajā pasaulē. Latvija – vieta, kur atgriezties, kad esi pazaudējis sevi, klejojot pa svešām zemēm. Latvija – zeme, kuru saukt par savām mājām. Mana un tava, mūsu Latvija.
Latvija tevi nepabaros, bet sasildīs ar savu valodu, kad būsi noilgojies pēc tās. Priecēs ar savām tradīcijām, kad tās būs piemirsušās. Latvija liks pasmaidīt par mums, latviešiem, kad vientuļa asara ripos pār vaigu. Tā neļaus mums pazust, lai arī kur mēs būtu – Āzijā, Amerikā, Austrālijā, Āfrikā – vienalga! Vienmēr mūsu atmiņas paliks Latvijas robotā kontūra Eiropas kartē. Tā neļaus lepnumam no mūsu sirdīm izzust. Mēs taču esam lepni par savu Latviju, vai ne? Un par talantīgajiem latviešiem, kuru mums netrūkst.
Tautība – latvietis tas nav tikai ieraksts pasē. Tā ir mūsu latviskā domāšana, jo Latvija nav tikai dzīvesvieta, valsts. Tās ir mūsu mājas, mūsu Latvija! |
