Latvija ir neliela valsts ar diezgan īsu valsts vēsturi, kura dalās divos periodos: pirms iekļūšanas PSRS un pēc iziešanas no PSRS. Es esmu dzimis 1991. gada 26. janvārī, kad Latvija jau gandrīz bija atguvusi neatkarību. Es piedzimu Latvijas galvaspilsētā, Rīgā, kur arī dzīvoju tagad. Ar tādu dzimšanas datumu un vietu ir grūti neuzskatīt sevi par Latvijas vēstures daļiņu. Bet kā tad ir - dzīvot Latvijā?
Es dzīvoju pilsētā ar bagātu vēsturi. Staigājot pa Rīgas centru, pa Vecrīgu, es bieži iedomājos, kā tad cilvēki te dzīvoja agrāk, kā viņi ietekmēja Rīgas un arī Latvijas vēsturi. Es esmu redzējis tādas skaistas pilsētas kā Roma, Vīne, Prāga, Venēcija, bet tomēr Rīga manai sirdij vienalga liekas vismīļākā. Es nevaru iedomāties Latviju bez šīs pilsētas. Skaistās, šaurās Vecrīgas ielas... Cilvēki, kuri vienmēr kaut kur steidzas, un cilvēki, kuri vienkārši bauda Rīgas skaistumu, kaut kur krastmalā... Šīs pilsētas dzīve, manuprāt, ataino arī visu dzīvi Latvijā, kā arī manu dzīvi. Tomēr katrā Latvijas pilsētā, katrā ciematā ir savi skaistumi. Tie skaistumi arī pamazām veidoja un joprojām veido manu raksturu.
Taču ne tikai Latvijas pilsētas un skaistās vietas man ir dārgas, bet arī cilvēki, kuri te dzīvo, mācās, strādā. Es jau kopš bērnības atrodos labā kolektīvā un draudzējos ar visiem cilvēkiem, kuros es saskatīju kaut ko tuvu sirdij, vai ar kuriem man vienkārši bija kādas kopīgas intereses. Man patīk atrasties labu cilvēku sabiedrībā, vienalga, vai viņi ir krievi, vai latvieši, vai lietuvieši, vai arī citas tautības cilvēki.
Latvija ir diezgan maza valsts un mums bieži vien ir kaut kādas grūtības, tagad dažas no tām ir finanšu krīze, kā arī politiskā krīze. Un kā tad var sevi pasargāt no apkārt esošā satraukuma tādos brīžos, pat ja tu neesi nekāds finanšu ministrs vai premjerministrs? Tādās situācijās cilvēkus glābj tikai cerība. Un to cerību es saskatu Latvijas bērnos, jaunekļos, cilvēkos, kuri varēs beigu beigās uzlabot situāciju un nodrošināt mūsu valstij labāku nākotni.
Starp citu, man ļoti palīdz Latvijas grupas "Prāta Vētra" mūzika un koncerti, pēc kuriem es jūtos kā no jauna piedzimis un atrodu sevī spēkus vairākiem "varoņdarbiem". Viņi arī ir daļiņa no tā visa, kas dod cerību un palīdz pārvarēt grūtības nepatīkamu krīžu laikā...
Kā es jutos Latvijā? Protams, kā savējais! Kas es esmu Latvijai? Esmu parasts pilsonis, kurš vēl mācās skolā, nezina, ko viņš darīs tālāk, bet kurš negribētu palikt ārpus Latvijas vēstures, kurš gribētu darīt kaut ko labu valstij, kurā visu mūžu ir dzīvojis un droši vien dzīvos arī turpmāk, lai darītu kaut ko labu nākamajām paaudzēm... |
