Dzīve ir iekārtota tā, ka cilvēks parādās kādā pasaules vietā, cenšas īstenot dzīvē savus bērnības sapņus, bet ...bieži vien viņš iekrīt problēmu bezdibenī, no kura visu mūžu meklē ceļu atpakaļ. Bieži gadās tā, ka cilvēks tiecas kaut kur uz nepārvaramajām virsotnēm, un prāts reizēm paliek te - lejā; tas neļauj saprast, ka īstā laime var atrasties pavisam tuvu - viņam blakus... Tā ir mīlestība! To atrast ir grūti, un ne visiem tas izdodas, bet kopš pašas dzimšanas katrā no mums mīt mīlestība pret savu dzimteni un gaidas, ka šīs emocijas kuru katru brīdi izpaudīsies laimes sajūtā.
Latvija - valsts, kurā es piedzimu, kurā sāku pētīt pasauli un uzzināju zaudējuma rūgtumu un uzvaras gandarījumu, kurā tiku pārpildīts ar pirmās mīlestības saldumu un kurā plānošu savu nākotni. Tajos 17 gados, ko jau esmu šeit nodzīvojis, man ir klājies dažādi: prieka mirkļi uz visu mūžu paliks atmiņā, bet skumjos brīžos mani sildīja doma, ka es esmu savā dzimtenē, kura neatstās mani vienu. Miljoniem cilvēku visā pasaulē spiesti atvadīties no savas dzimtenes un dzīvot ārzemēs, cerot vismaz kādreiz atkal sajust dzimtās puses smaržu.
Neaizmirstams skats paveras, izejot no savām mājām: tie tik pazīstamie koki, krūmi, ceļš, kas ved neizpētītajā pasaulē un dod pārliecību vai vismaz cerību, ka dzīve vēl būs labiem notikumiem pilna. Šo pārliecību man dod dzimtā vieta, kura ir kopā ar mani visu mūžu un pa šo laiku ir kļuvusi par daļiņu no manis. Šī daļiņa dod papildus spēku, kad es atrados dzimtenē vai arī trūkuma sajūtu, kas velk mani atpakaļ, ja es esmu tālu prom.
Latvija - skaista valsts, jo daba ir Latvijas bagātība, kas padara valsti īpaši patīkamu. Man, kā jau domājams katram, ir savas mīļākās vietas: Vecrīgas šaurās ieliņas, Siguldas senās pilis, Gaujas skaistā senleja, bet man visvairāk patīk mežs. Tā ir noslēpumaina un brīnumaina vieta, kur jūtama apburoša gadalaiku maiņa. Īpaši skaisti meži ir Vidzemē. Kad no agra rīta brauc pa kādu meža ceļu, negaidīti pāri ceļam pārlec stirna, un tu paspēj tikai pamanīt vēja brāzmas, ko tā atstāj pēc sevis, tad saproti, ka dzīve ir īsta dabas dāvana. Meži klāj augstienes un zemienes, stiepjas pāri upju ielejām un kopā ar ceļiem un pilsētām arī veido to, ko mēs lepni saucam - Dzimtene!
Ja es dzīvotu Floridā, es varētu gulēt zem palmām un peldēties siltajā okeānā, ja es dzīvotu Parīzē, es varētu sapņot par gaišu nākotni Eifeļa tornī, bet es dzīvoju Latvijā un nedomāju, ka Jūrmalas zelta smiltis un Pēterbaznīcas tornis būtu ar kaut ko mazvērtīgāki; tāpēc nemaz nejūtos šeit sliktāk. Latvija man deva draugus un paziņas, izglītību, daudzveidīgas dzīves iespējas un potenciālu, ko tagad man jārealizē pašam. Es ticu Latvijai un ceru, ka Latvija tic man!
|
