Dzimetne ir katram cilvēkam. Tā ir kopā ar mums no dzimšanas līdz pēdējam elpas vilcienasm. Neatkarīgi no materiālā stāvOkļa, vai esi nabags vai bagāts, vai esi vesels vai slims, Dzimtene vienmēr ir ar mums. Mana Dzimtene ir Latvija. Esmu dzimusi un uzaugusi šeit,
tāpēc es mīlu to tādu, kāda tā ir. Es mīlu viņu par kastajām vasarām un aukstajām ziemām, par agriem pavasariem un lietainiem rudeņiem. Dzimtene ir kopā ar mani katru dienu, katru stundu, katru sekundīti.
Es nepārstāju jūsmot par mūsu ksaisto dabu. Mūsu Latvija ir bagāta ar saviem ezeriem, upēm, mežiem, bērzu birzīm. Jau no bērnības esmu pieradusi, ka blakus man ir jūra un skaista pludmale, nezinu kā bez tās varētu dzīvot. Cilvēks neievēro apkārtējo skaistumu, jo ir pie tā
pieradis, tā ir iekdiena. To va saprast tikai tad, kad tā visa nav tev blakus. Kad kādu laiku esi aizceļojis projām no savas dzimtenes, tad sirdī jūtamas ilgas un skumjas pēc mājām. Manas dzimtās mājas ir mana ģimene, pilsēta Venspils. Mana zeme ir Latvija. Es gribētu, lai mūsu valstī uzlabotos ekonomiskā situācija, lai jaunieši nebrauktu strādāt uz ārvalstīm. Es vēlētos, lai mūsu valsts iedzīvotāji nepiegružotu apkārtējo vidi, ūdenskrātuves, mežus. Ja katrs no mums saprastu, ka esam savas zemes saimnieki, tad mūsu dzīves apstākļi uzlabotos.
Es gribu, lai arī pēc 90 gadiem, atzīmējot mūsu valsts 180. neatkarības gadadienu, mūsu mazbērni varētu jūsmot par mūsu mazās Latvijas skaistumu, lai viņi ar lepnumu varētu teikt: ''Mūsu senči darīja visu, lai mēs pārliecināti ietu pa dzīvi, lai priecātos par jauniem atklājumiem un elpotu vienā ritmā ar mūsu Latviju.'' |
