Man Latvija ir kā daļiņa no dvēseles. Tā ir maza, bet tomēr man nozīmīga daļa. Salīdzinoši ar citām pasaules daļām Latvija ir kā skudriņa, taču šī skudriņa ir strādīga, skaista un visiem iemīļota. Bez Latvijas man dvēsele neeksistētu, jo šeit es esmu dzimusi un augusi, un nedomāju šo zemi pamest.
Cilvēki ikdienā nenovērtē to, cik Latvija ir skaista, cik tā ir bagāta ar mežiem, augiem un dzīvniekiem. Taču katrā valstī ir kāds melns plankums mūsu valstī tie ir cilvēki, kuri piemēslo dabu, dara pāri citiem, tos mokot, nogalinot vai vienkārši pametot. Taču pret šādiem cilvēkiem vēršas tauta. Dažkārt man liekas, ka daži cilvēki ir eņģeļi- tie kopj zemi, mīl citus un saudzē Latviju.
Latvijā ir četri gadalaiki: ziema, pavasaris, vasara un rudens. Katrs šis gadalaiks apbur mūs ar savu brīnumainību.
Ziema: tā ir tik balta un auksta, brīžiem liekas, ka pār šo zemi ir nolaidušies balti eņģeļi, kas mūs iepriecina. Tā apbur ar savu skaistumu un padara Latviju vēl skaistāku. Ziema ir kā neiesākti zīmēts zīmējums- balta lapa. Taču cilvēki to papildina ar savām domām un darbiem.
Pavasaris: tas ir mīlnieku laiks. Cilvēki, kas nemīl, to neievēro. Man pavasaris liekas kā sākums košam darbam, kurš vēl top. Latvija nav tikai sarkans- balts- sarkans. Tai ir arī citas krāsas, daudz krāsu! Bet karogs jau vien parāda to, ka Latvijā visvairāk ir Mīlestības!
Vasara: jūru un ezeru mēnesis. Latvijā ir skaista jūra- dzidra kā asara. Jūra ir tik skaista, ka tā nomierina nemierīgas dvēseles daļiņu. Tāpēc jūra ir viens no lielākajiem Latvijas lepnumiem.
Rudens: ir mākslinieku mēnesis. Nav tā, ka rudens ir drūms. Tas ir krāšņs ar domām, lapām un peļķēm! Taču ir cilvēki, kas rudenī jūtas drūmi. Varbūt tāpēc, ka beigusies siltā vasara? Un atkal tālāk griežas gadalaiku ritenis....
Latvija ir daļiņa no manas dvēseles. Lai dvēsele justos labāk, tā ir jākopj. |
