Bez šaubām, norises dabā ietekmē ne tikai cilvēku prātus, domas un attieksmi. Latvieši mainās. Gadalaiki ļaudīm parāda kontrastus, kuri dabā norisinās nepārtraukti. Gadu pēc gada mēs pakļaujamies dabas likumiem. Mūsu tradīcijas un svētki veidojušies saskaņā ar dabas ritējumu. Mēs dzīvojam pārmaiņu zemē.
Latvijas košums mums vislabāk ir saskatāms pavasarī, kad zeme ir atbrīvojusies no sniega villainēm, sākusi elpot, lai raidītu saucienus zālei, kokiem, putniem, visiem jāmostas no ziemas sniegtās atpūtas. Līdz ar zāles dīgšanu un gājputnu gavilēm,dabas pulss sasniedz kulmināciju. Latviešiem pavasara sajūtu sniedz Lieldienas, kurās mēs saņemam dabas skurbinošo smaržu, sasniedzam savu pilnbriedu, asinis sāk ritēt straujāk, gluži kā no pārpilnības raga, gluži kā bērzu dzīvības sula.. Kamēr svinam Vasarsvētkus, mums visapkārt savu ceļu uzsāk vasara. Ar ziedu un zāles smaržu, ar burbuļojošām tērcītēm un nerimtīgiem odu uzbrukumiem, ar bišu sanoņu un baltajiem pīpeņu laukiem. Latvijā ieskanas tautas balss, sirdsbalss. Spēcīgais kalmju aromāts liek prātiem reibt. Iededzot ugunskuru, mēs saprotam, ka Līgo svētki klāt. Tik garas dienas un īsas naktis, tās aicina baudīt, ieelpot vasaras smaržu. Kad vārpas jau pilnbriedā, kad ābeles slīgst zem ābolu nastas, kad siens iegulst šķūņos un dārzos manāma augļu un dārzeņu bagātība, pie mums, latvie;siem, krāsainu lapu virpulī, gandrīz kā Pelnrušķīte ķirbja pajūgā, sētās iebrauc rudens. Lapu viesulī ieplūst vēsa elpa, putni noraugās no tālēm, daba gatavojas atpūtai, rītos zeme ar salnu palīdzību sauc ziemu, kura pārņems gadalaiku stafeti. Skat, no debesīm jau laižas plānas, maiguma pilnas pārslas, kas sasildīs senču zemīti. Ar rotaļīgām sniegpārslām ziema visu pārņem savā varā, nepaklausīgos tā ieaijā puteņu valgos. Kopā ar garajiem un tumšajiem vakariem atnāk Ziemsvētki. Sveču gaisma un piparkūku smarža liek aizdomāties par dzīves vērtībām un skaisto visapkārt. Dabā ir iestājies miers. Bet pārmaiņas būs vienmēr, tik nevaldāmas kā cilvēku sirdis...
Latviešiem ir iespēja dzīvot skaistā zemē. Dabas dotās dāvanas ir jānovērtē, jāizmanto tās saudzīgi un pārdomāti. Mēs varam priecāties par pārmaiņām dabā, atvērsim tām arī savas sirdis! Prieka kausam jāpildās, nedrīkst to atstāt tukšu Latvija, cik skaista tu gan esi! |
